Valentīndiena

Valentīndiena tiek svinēta katru gadu 14. februārī, un tā ir pazīstama arī kā Visu mīlētāju diena vai Mīlestības svētki. Iespējams, līdz šim jūs nezinājāt, ka tās saknes ir meklējamas Eiropā. Lai gan tās pirmsākumi meklējami galvenokārt anglosakšu valstīs, cilvēki to svin visā pasaulē.

Vai vēlaties uzzināt, kas bija svētais Valentīns? Atgriezīsimies Senajā Romu, kur 14. februārī drosmīgais bīskaps Valentīns tika sodīts ar nāvi par to, ka, neraugoties uz imperatora stingro aizliegumu, laulāja iemīlējušos pārus. Tajā pašā laikā notika šķīstīšanas un auglības svētki – Luperkāliji, kad vīrieši no mīlestības urnas izlozēja meiteņu vārdus. Viņām bija jākļūst par viņu mīļotajām nākamajā gadā.

Šie divi notikumi laika gaitā, iespējams, saplūda viens ar otru, līdz kļuva par mūsdienās zināmo Mīlestības dienu, kurā iemīlējušies “Valentīni” gatavo romantiskas vakariņas un pārsteidz otro pusīti ar sarkanām rozēm, mīlestības vēstulēm un šokolādes konfektēm. Tomēr galvenokārt tie ir mīlestības svētki, un tas ir atkarīgs no jums, kā un ar ko jūs pavadīsiet šo dienu. ♥

Katrs Valentīndienu svin citā veidā. Daži dodas Valentīndienas vakariņās uz savu iecienītāko restorānu, daži gatavo vakariņas sveču gaismā mājās, citi dod priekšroku romantiskiem piedzīvojumiem – tās var būt kopīgas masāžas vai lidojumi gaisa balonā.

Taču viena lieta ir kopīga – dāvanas tiek dāvinātas ar mīlestību. Visbiežāk tie ir ziedi, šokolāde, rotaslietas vai apakšveļa. Ja šogad vēlaties savai otrajai pusītei uzdāvināt ko izdomas bagātāku, apmeklējiet mūsu Valentīndienas dāvanu lapu, kurā atradīsiet daudz padomu, kas noteikti iepriecinās:

Tomēr ne visās valstīs Valentīndienu svin tāpat kā pie mums. Iepazīstieties ar piecām interesantākajām Valentīndienas svinībām.

Japānā Valentīndiena ir veltīta vīriešu lutināšanai. Sievietes savus partnerus un draugus apdāvina ar dāvanām, lai paustu savu mīlestību.

Tomēr nav jāuztraucas par to, ka sievietes netiek palutinātas, jo 14. martā viņas svin tā saukto Balto dienu, kas ir līdzīga Valentīndienai. Šajā dienā vīrieši dod dāvanas savām sievām un draudzenēm. Pastāv pat nerakstīts likums, ka dāvanas vērtībai jābūt 2 līdz 3 reizes lielākai par to dāvanu vērtību, ko vīrietis saņēmis no sievietes Valentīndienā.

Iedvesmojoties no saviem japāņu kaimiņiem, dienvidkorejieši svin gan Valentīndienu, gan Balto dienu. Taču tas vēl nav viss. Vēl viena brīvdiena, ko viņi sauc par Melno dienu, tiek svinēta 14. aprīlī. Šie svētki pieder neprecētiem pāriem, kuri dodas pusdienās uz restorānu un ietur tradicionālo Dienvidkorejas maltīti. Daži uzskata, ka šie svētki ir brīvdienu svinības, bet citi sevi mierina ar to, ka iepriekšējos svētkos nav varējuši piedalīties.

Valentīndiena Norvēģijā un Dānijā tiek svinēta salīdzinoši nesen. Vīrieši šeit 14. februārī sievietēm sūta "Gaekkebrev" – uz interesantās formās izgriezta papīra uzrakstīti smieklīgi vai mīļi dzejoļi. Šīs kartītes ir anonīmas, bet tajās ir norādes, kas pasaka priekšā, cik burtu ir sūtītāja vārdā. Pēc tam sievietēm līdz Lieldienām ir jāuzzina, kurš ir nosūtījis kartīti. Ja sieviete uzmin sūtītāja vārdu, viņa laimē Lieldienu olu. Ja viņa tomēr neuzmin, tad viņai ola ir jāatdod sūtītājam, kurš Lieldienu laikā apgalvo, ka ir kartītes autors.

Filipīnieši Valentīndienu paspilgtināja ar oriģinālu tradīciju – masu kāzām. 14. februārī simtiem pāru kopīgi, tirdzniecības centru vai citu publisku vietu vidū saka jāvārdu.

Svētā Valentīndiena sākotnēji Itālijā tika svinēta kā pavasara ierašanās diena. Šajā dienā mīlētāji pulcējās parkos un dārzos un baudīja mūziku, pastaigas un mīlas dzejoļu skaitīšanu. Saskaņā ar tradīcijām jaunām neprecētām meitenēm šajā dienā bija jāceļas rītausmā. Pirmais vīrietis, kuru meitene ieraudzīja Valentīndienā, gada laikā kļuva par viņas vīru.